\*41 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

airõnikā *41 s aerulaev ▫ airu kuģis E IE
alūmnikā *41 s alluv ▫ apakšnieks 8Ro7
amātnikā *41 s käsitööline, ametimees ▫ amatnieks
  • Vanā Ermanbrik vȯ’ļ jõvā amātnikā. Vana Ermanbrik oli hea käsitööline. ▫ Vecais Ermanbriks bija labs amatnieks. Jõ’vvõ amātnikkõ u’m tu’lkõks vȯtšõmõst. Head käsitöölist peab tulega otsima. ▫ Labs amatnieks jāmeklē ar uguni.
atmatā *41 s sööt -i; jäätmaa ▫ atmata
  • jetāb atmattõ jätab sööti ▫ atstāj atmatā; u’m atmatsõ on söödis ▫ ir atmatā 79.1
  • Sīe atmatā kīskiz i’lzõ. See sööt künti üles. ▫ To atmatu uzara.
azūmnikā *41 s asemik, asetäitja ▫ vietnieks, aizvietotājs
  • kolhoz eḑīzmī’e azūmnikā kolhoosi esimehe asetäitja ▫ kolhoza priekšsēdētāja vietnieks
bokā *41 s sikk, sokk ▫ āzis
bokād *41 s pl rõuged ▫ bakas
  • bokīdi pānda rõugeid panna ▫ potēt pret bakām KK78a29
  • Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks. Rõugete järel ta nägu jäi armiliseks. ▫ Pēc bakām viņa seja palika rētaina.
bruņā|krupā *41 s

(a) kärnkonn ▫ krupis

(b) kilpkonn ▫ bruņurupucis >kild|kūona
  • Bruņākrupā, tä’mmõn ä’b sǭ ne’i aššõ nǭ’gõ jū’rõ. Kilpkonn, talle ei saa nii ruttu naha kallale. ▫ Bruņurupucis, viņam netiek tik ātri pie ādas klāt. KK78a65
bruņānikā *41 s raudrüütel ▫ bruņinieks
būoḑnikā *41 s poodnik ▫ bodnieks
dīenastnikā *41 s ajateenija ▫ karadienesta kareivis KK78a33
dipdǭt|pālkanikā *41 s moonakas ▫ deputātnieka kalps (etn.)
  • Di’drõk lǟ’nd Patskul mȯizõ dipdǭt pālkanikāks. Didrõk läinud Patskuli mõisa moonakaks. ▫ Didriķis devies uz Patkules muižu par deputātnieka kalpu. M
dumpnikā *41 s mässaja ▫ dumpinieks 2L12
ērgiļnikā *41 s orelimängija ▫ ērģelnieks
glǭznikā *41 s klaasija ▫ stiklinieks
grumānikā *41 s vaenlane, vihamees ▫ ienaidnieks
  • mä’d amā sūr grumānikā meie kõige suurem vaenlane ▫ mūsu vislielākais ienaidnieks JL26
gruntnikā *41 s krunditalunik ▫ gruntnieks (etn.)
ibīz|lakād *41 s pl hobuselakk -a ▫ krēpes
ja’gnikā *41 s kaasomanik ▫ līdzīpašnieks
  • Mēg ūomõ ja’gnikād sīes tubās. Me oleme kaasomanikud selles majas. ▫ Mēs esam līdzīpašnieki tajā mājā. 86b14
(b) osanik ▫ dalībnieks (daļas īpašnieks)
  • Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst. Osanik – see, kellel on üks osa sellest asjast. ▫ Dalībnieks – tas, kuram ir viena daļa tās lietas. 86b14
jālganikā *41 s

(a) jalakäija, jalamees ▫ gājējs, kājāmgājējs
  • Ma neiz jālganikā tī’edidi. Ma nägin jalakäija jälgi. ▫ Es redzēju gājēja pēdas. Ma neiz jālganikkõ. Ma nägin jalakäijat. ▫ Es redzēju gājēju. Ta ei jālganikāks. Ta jäi jalakäijaks. ▫ Viņš palika kājāmgājējos.
(b) jalaväelane ▫ kājnieks
je’dnikā *41 s esindaja ▫ pārstāvis 2L3
jei|bokā *41 s jäämurdja (sillal kaitseks) ▫ ledgriezis
jelānikā *41 s elanik ▫ iedzīvotājs
  • Sīkrõg jelānika Sīkrõgi elanik ▫ Sīkraga iedzīvotājs
jutā *41 adj jutiline ▫ svītrains > strīplimi
  • jutā sǟlga jutiline selg ▫ svītraina mugura
ka’d|sitā *41 s kadekops ▫ skauģis
kāiba|kuțā *41 s kaebupunn ▫ sūdzībnieks, sūdzambībele
kārda|sepā *41 s plekissepp ▫ skārdnieks
kaš|käpā *41 s harilik kassikäpp ▫ divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica)
  • vī’ri kaškäpā harilik käokuld ▫ dzeltenā salmene (Helichrysum arenarium)
kä’d|tīenikā *41 s käsitööline ▫ amatnieks
käpā *41 s käpp ▫ ķepa
  • käppõ i’mmõ käppa imeda ▫ sūkāt ķepu; käpād pǟl sa’ddõ käpuli kukkuda ▫ nokrīt uz ķepām
  • Sa ūod tä’m käpā allõ. Sa oled ta käpa all. ▫ Tu esi zem viņa ķepas. Ta panāb käpā pǟlõ ja pīkstõb mǭ’zõ. Ta paneb käpa peale ja surub maha. ▫ Viņš uzliek ķepu virsū un nospiež. KK77a
kēļnikā *41 s keeleteadlane ▫ valodnieks = kīel|mīez
keng|šepā 1 *41 s kingsepp ▫ kurpnieks
keng|šepā 2 *41 s karpkala ▫ karpa (Cyprinus carpio)
  • Kengšepād at vȯnnõd Tsä’lmõt jo’ugs. Karpkalad on olnud Tsälmõti jões. ▫ Karpas ir bijušas Celmupē. 85.1
kēranikā *41 s kirjanik ▫ rakstnieks
kibār|siepā *41 s kübarsepp ▫ cepurnieks = kibār|tēji
kīelad|siepā *41 s kellassepp ▫ puksteņmeistars ≈ kīela|sepā
kīela|sepā *41 s kellassepp ▫ pulksteņmeistars ≈ kīelad|siepā
kilānikā *41 s külainimene ▫ cieminieks EV2
kīla|vakā *41 s külimit ▫ sētuve (etn.)
  • Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ. Külimit pandi köiega kaela. ▫ Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā. KK77a
kī’lnikā *41 s pantvang ▫ ķīlnieks
kläsā *41 s tuuleõhk ▫ vēja pūsma
knutā *41 s nuut ▫ zizlis, vālīte
  • milītsõd knutā miilitsanuut ▫ miliča zizlis
  • Knutā u’m pūkabāl, sīekõks ma võib ra’bbõ ka. Nuut on puutükk, sellega ma võin lüüa kah. ▫ Zizlis ir koka gabals, ar to es varu iesist arī. 86b12
kolhoznikā *41 s kolhoosnik ▫ kolhoznieks 2L5
kǭraz|päkā *41 s sapipuravik ▫ žultsbeka (Tylopilus felleus) = zäp|sēņEIIIh
kovālnikā *41 s tarkpea ▫ gudrinieks
  • Kovālnikā u’m se, kis mūoštab ne’i je’llõ, kui ta set igānõz tǭ’b. Tarkpea on see, kes mõistab nii elada, kuidas ta iganes tahab. ▫ Gudrinieks ir tas, kurš prot tā dzīvot, kā vien viņš grib. 86.54
kǭznikā *41 s pulmaline ▫ kāzinieks
kõuvõ|päkā *41 s kasepuravik ▫ bērzu beka (Leccinum scabrum)
kräpā *41 s röga, lima ▫ krēpas
  • Kie’vtõd un sīļgõd kräpād mǭ’zõ. Köhid ja sülgad röga maha. ▫ Noklepojies un izspļauj krēpas zemē. KK78b29
krupā *41 s

(a) kärnkonn ▫ krupis > kräpā|kūona

(b) konn ▫ varde >kūona
kūlda|siepā *41 s kullassepp ▫ zeltkalis
kuņštnikā *41 s kunstnik ▫ mākslinieks
kuodā|jelānikā *41 s majaelanik ▫ mājas iemītnieks = kuo’d|jelānikā
kuodānikā *41 s kodanik ▫ pilsonis
kuodā|u’mmiznikā *41 s majaomanik ▫ namīpašnieks
kuo’d|jelānikā *41 s majaelanik ▫ mājas iemītnieks = kuodā|jelānikā
kuo’ignikā *41 s laevnik ▫ kuģinieks
kūora|ņäpā *41 s kõrvanibu ▫ auss ļipiņa
kuoštõrnikā *41 s Kuoštrõgist pärit isik ▫ košradznieks
kurk|ņäpā *41 s kurgunibu ▫ ūka (anat.)
ku’r|mǭnikā *41 s kuramaalane ▫ kurzemnieks = kurāli
kuŗē|käpā *41 s kuradi-sõrmkäpp ▫ plankumainā dzegužpirkstīte (Orchis maculata)
lakād *41 s pl lakk -a ▫ krēpes
  • ibīz lakād hobuse lakk ▫ zirga krēpes
läkā *41 adj lääge ▫ pliekans
lind|sipā *41 s tedretähn ▫ vasarraibums
lipš|vakā *41 s lüpsik, piimapütt ▫ slaucene (etn.) = lemḑõks
ļäpā *41 s

(a) lestjalg, loib ▫ plezna
  • Gūogõdõn ja paŗīdõn at ļäpād. Hanedel ja partidel on lestad. ▫ Zosīm un pīlēm ir pleznas. Ilgõn umād ļäpād. Hülgel on loivad. ▫ Roņiem ir pleznas. Ilgõ ļäpīst te’i kūoibidi. Hülge loibadest tehti hülgenahast kingi. ▫ No roņu pleznām taisīja roņādas apavus. 86a58
(b) pöid ▫ pēdas pamatne (anat.)

(c) lott ▫ parpala
  • kik a’bbõnd, pu’nnizt ļäpād kuke lokutid, punased lotid ▫ gaiļa bārda, sarkanas parpalas KK78a6
ļipā *41 s kõdisti ▫ klitors (anat.)
makā *41 s

(a) maik ▫ garša (īpašība)
  • Smekūb, mingi makā tä’mmõn u’m. Maitstakse, milline maitse tal on. ▫ Garšo, kāda garša tam ir. Vȭidagõn u’m pǟva makā, pǟvaļikki u’m paistõn pǟlõ. Võil on päikse maitse, päike on paistnud peale. ▫ Sviestam ir saules garša, saule ir spīdējusi virsū. Ma set sai makā sū’zõ. Ma sain ainult maitse suhu. ▫ Es tik garšu dabūju mutē. LF74.5; KK77 a
(b) maitsmismeel ▫ garša (maņa) E3B = maitsimiz|mēļ
meḑānikā *41 s hiirekütt (kass) ▫ peļu junkurs, mednieks (par kaķi)
mīrnikā *41 s müürsepp ▫ mūrnieks
  • Mīrnikā tī’eb ǭ’jḑi, kūoršnigidi. Müürsepp teeb ahje, korstnaid. ▫ Mūrnieks taisa krāsnis, skursteņus.
mǭļ|kuņštnikā *41 s maalikunstnik ▫ gleznotājs 2L8 = mǭļțiji (b)
mǭnikā *41 s

(a) maamees ▫ zemnieks

(b) lätlane ▫ latvietis = mǭ|mīez
  • No tund randõ mǭnikā. No tulnud randa lätlane. ▫ Nu ieradies krastā latvietis. D22
mǭ|ummiznikā *41 s maaomanik ▫ zemes īpašnieks
mȯiznikā *41 s mõisnik ▫ muižnieks
mõtsā|tikā *41 s metskits ▫ stirna (Capreolus capreolus)
  • Mõtsātikā utāb. Metskits haugub. ▫ Stirna rej.
muini|jelanikā *41 s põliselanik ▫ pirmiedzīvotājs
nõ’vnikā *41 s nõunik ▫ padomnieks
nukā *41 s

(a) kannikas ▫ kancis
  • Nukā kulūb. Kannikas kulub. ▫ Kancis dilst. J7
(b) ots ▫ gals
  • Kāngaŗ nukā pǟlõz at jelūd. Seljandiku otsa peal on majad. ▫ Kangara galā ir mājas.
ņäpā 1 *41 s nipp ▫ galiņš
  • kurk|ņäpā kurgunibu ▫ ūka (anat.)
ņäpā 2 *41 s päranipunääre ▫ tauku dziedzeris (putniem)
  • Kanān u’m tabār pǟl ņäpā, kustõ ta pīkstõb ulzõ siedā ra’zzõ, missõks ta vȭidab eņts tūrgidi. Kanal on saba peal päranipunääre, kust ta pigistab välja seda võiet, millega ta võiab oma sulgi. ▫ Vistai uz astes ir tauku dziedzeris, no kura tā izspiež tos taukus, ar kuriem ieziež savas spalvas. 86a66
ǭbõ|päkā *41 s haavapuravik ▫ parastā apšubeka (Leccinum aurantiacum) = ǭbõ|sēņ
ǭ’j|poțā *41 s pottkivi ▫ krāsns podiņš
o’v|mīez *41 s aumees ▫ goda vīrs
padā|siepā *41 s katelsepp ▫ katlinieks, katlu kalējs
pareiznikā *41 s õigeusklik ▫ pareizticīgais
päkā *41 s puravik ▫ beka
  • päkād, mis ä’b sīetõ tatikud, mida ei sööda ▫ bekas, kuras neēd 79/2
pǟrnapnikā *41 s pärnulane, pärnakas ▫ pērnavietis
piedāg|päkā *41 s liivtatik ▫ priežu beka (Suillus variegatus) = piedāg|sēņEIIIh
pī’egiļnikā *41 s õitsiline ▫ pieguļnieks
  • Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki kāpa zirgiem mugurā.
pipā *41 s nukk ▫ lelle
piškīz|tubānikā *41 s pops ▫ būdeļnieks
pitīd|siepā *41 s püttsepp ▫ mucinieks
pittõrnikā *41 s Pitrõgist pärit isik ▫ pitradznieks
plakā *41 s lutikas ▫ blakts (Cimex lectularius)
  • pǟgiņ plakīdi palju lutikaid ▫ daudz blakšu
  • Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz jarā nītsiņtõ. Lutikaid ei või nii kegesti ära hävitada. ▫ Blaktis nevar tik viegli iznīcināt. KK78b35
pǭrnikā *41 s paariline ▫ pārinieks
poštnikā *41 s kirjakandja ▫ pastnieks
poțā *41 s savipott ▫ māla pods
  • Poțā u’m sä’vstõ tī’edõd. Pott on savist tehtud. ▫ Pods ir no māla taisīts. Poțāks ä’b kīet. Potiga ei keedeta. ▫ Podā nevāra. Poțā u’m jemīņ seļļi, kus semḑi valāb si’zzõl. Pott on enamasti selline, kuhu valatakse piima sisse. ▫ Pods vairāk ir tāds, kurā pienu lej iekšā. Sēmḑa apāntõb poțās. Piim hapneb potis. ▫ Piens rūgst podā. 86a40
poțād|sepā *41 s pottsepp ▫ podnieks
pū|amātnika *41 s puutöömees ▫ kokapstrādes amatnieks KK77a
pūol|tierānikā *41 s pooleteramees ▫ pusgraudnieks (etn.)
puŗŗõnikā *41 s purjekas, purjelaev ▫ burinieks, burukuģis = puŗŗõ|kuo’ig
  • Puŗŗõnikā u’m puŗŗõd allõ. Purjekas on purjede all. ▫ Burinieks ir zem burām. 1986/16
pušnikā *41 s paariline, paarimees ▫ pušelnieks, pārinieks (etn.)
  • Izā pušnikāks ajābõd lǭja mie’rrõ. Isa paarimehega ajavad paadi merre. ▫ Tēvs ar pušelnieku dzen laivu jūrā. J20
rattõd|sepā *41 s tõldsepp, ratassepp ▫ ratnieks = rattõd|tēji
rēdnikā *41 s sadulsepp ▫ seglinieks
reiznikā *41 s reisiline ▫ ceļotājs, ceļinieks KK78b23
rentnikā *41 s rentnik ▫ nomnieks
rōda|rieknikā *41 s raudteelane ▫ dzelzceļnieks
si’dnikā *41 s süsinik ▫ ogleklis
si’d|vie’dnikā *41 s süsivesik ▫ ogļhidrāts
siepā *41 s sepp ▫ kalējs = kaļāj
  • kīelad|siepā kellassepp ▫ pulksteņmeistars; kūlda|siepā kullassepp ▫ zeltkalis
sīkõrnikā *41 s Sīkrõgist pärit isik ▫ sīkradznieks
sipā *41 s

(a) punkt, tähn ▫ punkts = punkt

(b) piisk ▫ piliens, lāse = pīsk 1, tīlka
  • Ja’mdõ vī’mõ, sūrd sipād. Jäme vihm, suured piisad. ▫ Rupjš lietus, lieli pilieni. KK78
sitā *41 s

(a) sõnnik ▫ mēsli
  • Ta ä’b ūo sitā pǟldõ võttõt. Ta pole sõnniku pealt võetud. ▫ Viņš nav no mēslu [čupas] paņemts. KK77 a
(b) sitt ▫ sūds
  • Sitā si’n kīel pǟl! Sitt su keele peale! ▫ Sūds tev uz mēles! Ta mittõ sittõ i’z sīe. Ta mitte sittagi ei söönud. ▫ Viņš ne sūda neēda. KK77 a
skūolnikā *41 s kooliõpilane ▫ skolnieks = skūols|oppiji
sopā *41 s sodi ▫ drazas
sõ’vnikā *41 s suvitaja ▫ vasarnieks
sukā|vakā *41 s veimevakk ▫ pūra lāde (etn.)
sūr|kabālnikā *41 s suurtükiväelane ▫ artilērists
takā *41 s rada ▫ taka
  • rištõ i’ļ takā risti üle raja ▫ šķērsām pār taku
ta’lknikā *41 s talguline ▫ talcinieks
ta’lnikā *41 s talupoeg ▫ zemnieks
tapā *41 s tapp -i, punn ▫ tapa
tapārnikā *41 s tunnistaja ▫ liecinieks
tarānikā *41 s aednik ▫ dārznieks Jh15.1
tikā *41 s kits ▫ kaza
  • Ta āndab tikān ainõ. Ta annab kitsele heina. ▫ Viņš dod kazai sienu. Ta sīetõb tikkõ āinaks. Ta söödab kitse heinaga. ▫ Viņš baro kazu ar sienu.
tosā *41 s udu, udupilv ▫ dūmaka
tõrgnikā *41 s laadaline ▫ tirdzinieks
tsibērnikā *41 s siberlane ▫ sibīrietis = tsibērli
tšupā *41 s

(a) hunnik ▫ čupa

(b) salk ▫ grupa, čupiņa
  • Tšupā u’m jo piški, barā u’m jo sūr. Salk on väiksem, hulk on suurem. ▫ Čupiņa ir mazāka, bars ir lielāks. PK88.8
u’mmiznikā *41 s omanik ▫ īpašnieks
  • Lǭja u’mmiznikā ētiz kuolm vȭrta. Paadi omanik heitis kolm võrku. ▫ Laivas īpašnieks meta trīs tīklus. E ID
vabānikā *41 s vabadik ▫ vaļinieks 2L11
va’inikā *41 s vahemees, vahendaja ▫ starpnieks = va’i|mīez, va’itnikā
va’itnikā *41 s vahemees, vahendaja ▫ starpnieks = va’i|mīez, va’inikā
  • va’itnikād kä’d kouți vahendajate käe kaudu ▫ caur starpnieku rokām Ga3.19
vakā 1 *41 s punutud korv ▫ pīts grozs
vakā 2 *41 s vakk (Riia vakk; 66,4146 l) ▫ pūrs (Rīgas pūrs; 66,4146 l) (etn.)
  • Ikš vakā u’m kūž sīekõ, bet ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ. Üks vakk on kuus mahukülimittu, aga ühes vakas on olnud kümme külvikülimittu. ▫ Viens pūrs ir seši sieki, bet vienā pūrā ir bijuši desmit sējas sieki. 152.1/2
valdnikā *41 s valitseja ▫ valdnieks
vaļānikā *41 s vabadik ▫ vaļinieks > vabānikā
vaņgnikā *41 s vang ▫ gūsteknis, ieslodzītais
vastūksnikā *41 s

(a) vastane ▫ pretinieks

(b) vaenlane ▫ ienaidnieks
  • valstõn vastūksnikā riigivaenlane ▫ valsts ienaidnieks
vijānikā *41 s vaenlane ▫ ienaidnieks Mt5.43
virsnikā *41 s ohvitser ▫ virsnieks > pēļi 1
vȭidags|päkā *41 s võitatik ▫ sviesta beka, sviestene (Suillus luteus) = vȭidag|sēņ
vȭlganikā *41 s võlglane ▫ parādnieks 1Ro14
vȭr|mǭnikā *41 s võõramaalane ▫ svešzemnieks 2L17

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra